Mārtiņš Freimanis, Mārtiņš Freimanis, Tumsa
dzīve kā košums divdesmit septiņas ziemas un nieki tauriņa prieki aplidot nezinot dienas kā sākums divdesmit četras stundas no vietas es pārskaitu lietas bet tevis tur nav acis sāpīgi grauž un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries pārsteigums izmisums abiem mums noziegums par vēlu meklēt debesis peklē tu esi no alvas kā finiša balva otrajā klasē distanču trasē tāds kā balts sasniegums ir jau par vēlu meklēt ko cēlu es uzlieku rokas uz baltajām krūtīm un iekūstu ādā lai sajuktu prātā 4x un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries pārsteigums izmisums abiem mums noziegums par vēlu meklēt debesis peklē