Dzīve kā košums

Mārtiņš Freimanis, Mārtiņš Freimanis, Tumsa

dzīve kā košums
divdesmit septiņas ziemas un nieki
tauriņa prieki
aplidot nezinot

dienas kā sākums
divdesmit četras stundas no vietas
es pārskaitu lietas
bet tevis tur nav acis sāpīgi grauž

un ne pa jokam 
es esmu tāds kā nobijies
ar abām rokām
pie sirdsapziņas pieķēries
pārsteigums izmisums
abiem mums noziegums
par vēlu meklēt
debesis peklē

tu esi no alvas
kā finiša balva otrajā klasē
distanču trasē
tāds kā balts sasniegums

ir jau par vēlu
meklēt ko cēlu es uzlieku rokas
uz baltajām krūtīm
un iekūstu ādā lai sajuktu prātā

4x
un ne pa jokam 
es esmu tāds kā nobijies
ar abām rokām
pie sirdsapziņas pieķēries
pārsteigums izmisums
abiem mums noziegums
par vēlu meklēt
debesis peklē