A.Gedrovičs, M.Svīķe, Sestā jūdze
Jau pieneņo pļavas un ceriņo pagalmi, Jasmīni smaržoties sāk, Vienmēr šai laikā, kad ezero debesis, Domās bijušais nāk. Atceros, kā bija toreiz, kad iebridām Abi nakts vijolēs mēs, Un miglas spilvenu pagalvī likām, To aizmirst vairs nespēju es. Piedz. Gan jau kaut kur reiz tiksimies mēs - Dienā vai pusnaktī, Naktī vai mijkrēslī, Tas varbūt nejauši būs, Pērkonu tīrumos, Magoņu klajumos Mūžīgi ziedošajos, Tas viss gan jau sagaida mūs. Vasaras naktīs, kad sirds sauc pēc laimes, To ceriņos meklēt nav vērts, Šķiet, ka tu esi kaut kur un tepatās – Tik saulains kā gundegas zieds. Noplūkt to negribu, lai paliek ilgāk, Varbūt zieds šis pretī tev ies Un nosarcis iegulsies tavējās plaukstās, Jo kvēlāk vēl ilgošos es. Piedz. Gan jau kaut kur reiz tiksimies mēs - Dienā vai pusnaktī, Naktī vai mijkrēslī, Tas varbūt nejauši būs, Pērkonu tīrumos, Magoņu klajumos Mūžīgi ziedošajos, Tas viss gan jau sagaida mūs. Tas viss gan jau sagaida mūs. Tas viss gan jau sagaida mūs.