M.Freimanis, M.Freimanis, Tumsa
Dzīve kā košums 27. ziemas un nieki Tauriņi un prieki Aplido, nezinot Dienas kā sākums 24. stundas no vienas Es paarskaitu vietas, Bet tewis tur nav Acis sāpīgi grauž Piedz: Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobījies ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries Parsteigums, izmisums, abiem mums, noziegums Par vēlu meklē debesu peklē, Jēē! Tu esi no Alvas Kā finiša balva Otrajā klasē Distenču trasē Tāds kāds balts, sasniegums Ir jau par vēlu Meklēt ko cēlu es uzlieku rokas uz baltajām krūtīm un iegūsta āāā! Ta lai sajuktu prāta 4xPiedz: Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobījies ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries Parsteigums, izmisums, abiem mums, noziegums Par vēlu meklē debesu peklē, Jēē!