Lauris Reiniks, Mārtiņš Freimanis, Lauris Reiniks
Es klaiņoju pa pamestiem siržu kvartāliem Un apstājos pie savējiem sapņu skatlogiem Negribot es pārbīstos no vārdiem aizmirstiem Paslēpties zem dzelteniem samta pārklājiem Es skatos un brīnos Cauri neoniem Cik dārgs var būt tāds prieks Ja sirds to neaizliedz Un sakiet man kā Aiz stikla ir tā Ka viss šķiet savādāk Tik pārlieku balts Kā medus tik salds Un sapņo it nekā Tu esi kā no mākoņiem Ar zīdu apklātiem Kaut kur zem zvaigžņu putekļiem Starp vārdiem aizmirstiem Es stāvu bretīm skatlogiem Ar gaismu pielietiem Tu esi tur starp neoniem Ar laimi pielietiem Es skatos un brīnos Kā lai samaksā Cik dārgs var būt tāds prieks Ja sirds to neaizliedz