Pirmais valsis

Kokmuižas muzikanti

Rūtīs ēnas krīt no kokiem,
Zālē liegi valsis skan.
Divas mazas, mīļas rokas
Dejā sniedzas pretī man.

Noplīv mati, linu palsi,
Kad pie manis klāt tu steidz,
Un mēs abi sākam valsi
Tavā mūžā pirmoreiz.

Tavās acīs kurtin kuras
Pirmās dejas prieks tik naivs.
Man šis valsis sazin kurais.
Pirmo neatceros vairs.

Tavi mati manā sejā
Rudzu druvu smaržu sit.
Paies laiks, un kādreiz dejā
Nolieksies pie tiem kāds cits.

Vedīs tevi cits pār zāli
Tā kā toreiz es, tik maigs,
Un varbūt caur gadu tāli
Tevī atmirdzēs šis laiks.

Es jau nevēlos, lai bieži
Mani piemin, ne paties,
Divreiz gadā saulesgrieži.
Tajos mani atceries!

Noplīv mati, linu palsi,
Kad no manis prom tu steidz,
Un mēs abi beidzam valsi
Tavā mūžā pirmoreiz.