Artūrs Maskats, A. Čaks
Rīga, mana Rīga, tevi mīlu es, zelta bezdelīga, laimes šūpoles. Cik daudz skarbu moku izcietusi tu, dod man savu roku, lai to noskūpstu. Tev kā saldu trauku laiki jūru nes, viņā lai tavs augums līkst pēc atveldzes. Rīga, tik uz augšu, kopā celsimies, līdzi tev es augšu, viss man labāk ies. Rīga, tik uz priekšu, veco projām met, tad es arī liekšu to, kas mums ir pret. Rīga, sirmā Rīga, kas tu esi man: līksma, ruda stīga, kas virs galvas skan. Jaunā, skaistā Rīga, augšup mani nes tā kā bezdelīga un kā šupoles. Rīga, laimes ciba, kuģu klēpis salds, lai kā saules ziba mirdz tavs augums balts. Rīga, mana Rīga tevi mīlu es, zelta bezdelīga, laimes šūpoles.