Mednieku dziesma

Mežā zvēru īstās mājas,
Te ir viņu patvērums,
Gaļas nav un sievas rājas.
Zobi vadzī jākar mums.

Sapņos tagad katru nakti
Stobros kuiļa sari zied,
Šosvētdien uz lielo jakti,
Vecie zēni, laiks mums iet.

Piedz.
Vissenākais rīks nav gulta,
Kur gulēt un mīlēt var.
Daudz agrāk bij` stops un bulta,
Un dzīvs mūsos mednieka gars.

Meitu mednieks stāv uz masta,
Viņam līdzās priekšnieks prāvs.
Vai tiks ragi, nagi, aste,
Lielīgs būs ikviens kā pāvs.

Norīb šāviens, cūkai vakars.
Tā turpat uz stigas krīt.
Vīri bises plecos sakar,
Jāsāk ruksis apslacīt.

Piedz.