Es Atceros

S. Lorencs, S. Lorencs, Zelta Kniede

Vecais tilts man atmiņā - mūs abus slavēja
Debesīs bij’ zvaigznes tās, kas ceļu radīja
Putekļainās koku lapas rasa mazgāja
Saulei austot putnu balsis mums valsi dziedāja

Un tagad skatos es uz visām debess pusēm
Kur varbūt skaties arī tu tur tālumā
Bet, lai vai kā, man atmiņā tu skaļi klusē
Es atceros, ko solīji

Vēl bij ābeles un dārzs, kas kaut kur palika
Un pļavas spilvens gan bij’ mīksts, kas gulēt atļāva
Atceros, ka iemigu un klusām sapņoju 
Bet tad bij’ miglā tītais rīts un tas bij arī viss