Žanis
Pienāk diena, kad atkal dodos prom no pilsētas Tas nav viegli, jo sevi nepazīstu kā cilvēku Tu saki, ka pārāk atšķirīgi esam mēs abi Tu esi svarīga, tādēļ gribi, lai mainu savu dabu Dod man iespēju un redzēsi, cik nopietni tas ir Kad tevis nav, nav, kas silda man to sirdi Cik viegli ir teikt, bet darīt ne sūda no visa Nav svarīgi, ko redz un runā tie citi Tu, kā skaistākā kaķene, kurai runči brūk virsū Bet es palieku greizsirdīgs un dirst tos sūtu Tu esi tā vērta, lai cīnīties par tevi es spētu Tu esi negaiss, tu manī plosies kā vētra Mīļā atver acis, redzēsi realitāti nejau sapņus Gribu, lai esi blakus, gan pa dienu, gan pa nakti Es neesmu varonis, man nav dotas spējas Neesmu akmens, mani prom var aizpūst vējš Es negribu sapņot, es gribu taisnību patiesu Es ceru, ka saproti, es neesmu laimīgs aktieris Šī nav filma, kurā tēlo galveno lomu Tu gribi būt viena, lai ātrāk es ietu prom Kas bija vakar, tas noteikti vairs nebūs rīt Tu jūties labāk, kad atkal esam mēs brīvi Es nemētājos ar vārdiem, es nesaku, ka mīlu Bet reizēm sajūta, ka esi daļa no manas dzīves Es cienu tevi, tādēļ dodu tev priekšroku Kā būs tālāk, vai spēsi manas kļūdas man piedot Atzīšu, ka kretīns esmu bijis nenoliedzami Bet gribas teikt, mīļā, zemē nenospied mani Viss, ko vēlos es, lai padomā kā tev būs labāk Vai vēlies būt laimīga vai arī būt bagāta Teikšu droši, ka man no tevis palikušas rētas Tu esi negaiss, tu manī plosies kā vētra