Vēstule Tev

Žanis

Pienāk diena, kad atkal dodos prom no pilsētas
Tas nav viegli, jo sevi nepazīstu kā cilvēku
Tu saki, ka pārāk atšķirīgi esam mēs abi
Tu esi svarīga, tādēļ gribi, lai mainu savu dabu
Dod man iespēju un redzēsi, cik nopietni tas ir
Kad tevis nav, nav, kas silda man to sirdi
Cik viegli ir teikt, bet darīt ne sūda no visa
Nav svarīgi, ko redz un runā tie citi
Tu, kā skaistākā kaķene, kurai runči brūk virsū
Bet es palieku greizsirdīgs un dirst tos sūtu
Tu esi tā vērta, lai cīnīties par tevi es spētu
Tu esi negaiss, tu manī plosies kā vētra
Mīļā atver acis, redzēsi realitāti nejau sapņus
Gribu, lai esi blakus, gan pa dienu, gan pa nakti
Es neesmu varonis, man nav dotas spējas
Neesmu akmens, mani prom var aizpūst vējš

Es negribu sapņot, es gribu taisnību patiesu
Es ceru, ka saproti, es neesmu laimīgs aktieris
Šī nav filma, kurā tēlo galveno lomu
Tu gribi būt viena, lai ātrāk es ietu prom
Kas bija vakar, tas noteikti vairs nebūs rīt
Tu jūties labāk, kad atkal esam mēs brīvi
Es nemētājos ar vārdiem, es nesaku, ka mīlu
Bet reizēm sajūta, ka esi daļa no manas dzīves
Es cienu tevi, tādēļ dodu tev priekšroku
Kā būs tālāk, vai spēsi manas kļūdas man piedot
Atzīšu, ka kretīns esmu bijis nenoliedzami
Bet gribas teikt, mīļā, zemē nenospied mani
Viss, ko vēlos es, lai padomā kā tev būs labāk
Vai vēlies būt laimīga vai arī būt bagāta
Teikšu droši, ka man no tevis palikušas rētas
Tu esi negaiss, tu manī plosies kā vētra