Jūra un vējš

Mārtiņš Bergmanis, Mārtiņš Bergmanis, Lustīgais Blumīzers

1. Ir naktis, kad jūra klusē un skumst,
Tad viņas dzelmē nemiers tumst.
Un līdz ar bangām vētrā baigā,
Tur nedzimušie sapņi klaigā.

2. Ir rīti, kad atsteidzas ceļinieks vējš,
Un nost skumjas un nemieru plēš.
Viņš atnes pasaules smaržu un elpu,
Lai pārvērstu jūras sapņus un telpu.

3. Nāk dienas, kad jūra ar vēju dejo.
Vējš aicina, nāc līdzi klejot.
Ne jūra nevar no krastiem ārā kāpt,
Un aizsteidzas vējš, un abiem tad sāp.

4. Būs vakari gari bez vēja un klusi,
Tad jūra auklēs saulrietu mulsi.
Tik viļņi ar saulrieta zeltu acīs,
Par dienām ar vēju un sapņiem sacīs.