Larisa Mondrusa
Man dzīvē laimes nav - tā teica zīlniece, Tik skumjas, asaras un šķiršanās. Man vairāk nestāsti par manu likteni, Jo zinu, ka mans ceļš ir austrumi! Bij' kārtīm taisnība, ko tās reiz stāstīja, Tik ilgas, asaras man nolemtas! No jaukās bērnības tik paliek atmiņas, Un skumjas vēstules no meitenes. Ar Dievu, meitene! Man zuda Tava sirds. Tik drūmais liktenis man pretīm mirdz, Šī spēle velnišķā ir mana mīļākā, Kad jūtu es, ka stundas ātrāk skrien! Ja dzīvē atrodi, kas Tevim baudu sniedz, Tad mirkļus saldākos sev nenoliedz! Un skūpstot aizmirsti Tu mūsu likteni, Jo sirdi, zini draugs, ir pavasar's.