Vai to, ko pateicu Tev, 
neteiksi nevienam?
Vai manu noslēpumu glabāsi tu viens?

Ja es Tev atzītos un teiktu,
vai sevi vēlāk ienīstu par to.
Ja pēc maniem vārdiem mums viss beigtos,
vai mani būtu jāvaino par to.
Kad augstā naktī siltu vārdu lietus.
Kad nākas nīst, ko mīli tu.
Ja spētu pērlēs pārvērst vārdus,
tu mani sen jau mīlētu.

Tik vien, vien, vien kā atkal paliec viens,
kad nav, nav, nav pie kā vairs atgriezties.

Tik vien, vien, vien kā atdot sevi visu
tur, tur, tur turēties, lai nenokristu.

Par vienu skatu, par vārdu vairāk
tiks tev un man, ja spēsim aizmirsties.
Ja, skaļi bļaujot, nojauksim tiltus,
es apsolos par tevi rūpēties.
Jauns rīts, jaunas dienas sākums.
Skatos apkārt un redzu - ir kur iet.
Nebaidos vairs viens es soļot tālāk,
kaut sākumā var sāpēt mazliet.

Tik vien, vien, vien kā atkal paliec viens,
kad nav, nav, nav pie kā vairs atgriezties.

Tik vien, vien, vien kā atdot sevi visu
tur, tur, tur turēties, lai nenokristu.