Gaismas pils

Jāzeps Vītols, Auseklis (Miķelis Krogzems), -

Kurzemīte, Dievzemīte,
Brīvas tautas auklētāj’!
Kur palika sirmie dievi,
Brīvas tautas dēliņi?

Tie līgoja vecos laikos
Gaismas kalna galotnē.
Visapkārt egļu meži,
Vidū gaiša tautas pils.

Asiņainas dienas ausa
Tēvuzemes ielejās,
Vergu valgā tauta nāca,
Nāvē krita varoņi.

Ātri grima, ātri zuda
Gaismas kalna staltā pils, -
Tur guļ mūsu tēvu dievi,
Tautas gara greznumi.

Sirmajami ozolami
Pēdīgajo ziedu dod:
Tas slēpj svētu piles vārdu
Dziļās siržu rētiņās.

Ja kas vārdu uzminētu,
Augšām celtos vecā pils,
Tālu laistu tautas slavu,
Gaismas starus margodam’!

Zilā gaisā plivinātos
Sarkanbaltie karogi;
Kurga laukā atskanētu
Sirmo garu dainojums.

Tautas dēli uzminēja
Sen aizmirstu svētumu:
Gaismu sauca, - gaisma ausa!
Augšām cēlās Gaismas pils!