Lauku muzikanti
tu vēlējies tikai kaut laiks ātrāk paiet bij vasara briedā ar vakariem gariem pieneņu pūkām ar bitēm liepziedu tvanā ne mirkli pat domās es nespēju pieļaut ka kādreiz mūs abus kas vairāk spēs vienot vien bērnības atmiņas kvēlās caur vasarām skrienot bet tam jau vienreiz jānotiek kad lietas savādākas šķiet tu tonakt piezvanīji man tu esot viena un tev palikt ļoti bail nekam tur nebij jānotiek tev manās rokās jāaizmieg lai pēkšņi saprastu cik daudz man nozīmē tūkstots reižu nākts tūkstots reižu garām paiets tūkstots reižu sākts tūkstots sapņu vējā palaists tūkstots reižu sāk tūkstots tumšu ēnu karo vai tūkstots ir par maz lai tevi varu saukt par savu bij vasara pusē viskarstākās dienas tad uznāca negaiss mēs slēpāmies sienā es pirmoreiz atklāju sev cik tu esi skaista ar pirmajām salnām tu aizbrauci projām bet mani vairs nepamet lietainā diena es skumstu pēc pļavas un taviem zeltītiem matiem cik savādi tam jānotiek tad lietas savādākas šķiet es atkal gaidu tavu zvanu jo man kaut kad tevi vēlreiz jāsatiek nekam tur nebūs jānotiek man tikai tevi jāsatiek lai beidzot pateiktu cik daudz man nozīmē