Vēstule Arnoldam

Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters

Ak, mīļais Arnold, ap Tevi dāmas spieto 
Un jaunkekļi grib tādu rumpi sev, 
Mums atklāj kādus hormonus Tu lieto, 
Lai uzkačātos līdzīgi mēs Tev.

Ak, mīļais Arnold, Tev nauda ir kā spaļi
Sev arī alkstam tādu nopelnīt, 
Diemžēl vēl neesam tik bezkaunīgi čaļi, 
Kas spēj tik dārgi lētu muļķi dzīt.

Ak, mīļais Arnold, kā dzīvi šo lai maina 
Mēs- puišeļi, kas šo to saprot jau, 
Bet liekas sirds Tev arī muskuļaina 
Un varbūt tās Tev vispār krūtīs nav.

Ak, mīļais Arnold, Tu tāds kā Amerika, 
Kā protēze, kas īsta tikai šķiet,
Mums uzrakstīt Tev vajadzība lika- 
Ak, atsūti mums dolārus mazliet!

Pēc mēneša bij' atbilde no viņa, 
Ko rakstījis bij' viņa sekretārs: 
Ir viņa šefs vien muļķiem pasaciņa, 
Ko izgudrojis vīrs kāds naudaskārs. 

Ir Arnolds šis vien lelle piepūšama, 
Ko kompresori rītos uzkačā, 
Tur nav no īsta cilvēka ne grama, 
Vien plastmasa un vairāk it nekā.

Stallone, ar Brjūss Villis un pat Sīgals 
Ir maisi vien ar gaisu pildīti, 
Bet stulbeņiem šī prece vajadzīga, 
Vēl sekretārs mums sūta bildīti- 

Uz bildītes guļ Arnolds tukšs bez gaisa 
Kā lupata, ko izkrāsojis kāds- 
Tā Amerikā supermeņus taisa, 
Pat Klintons esot īpašs aparāts. 

Nu saprotam mēs beidzot šitās lietas, 
Ka svešumā bij' velti klīdis prāts, 
Ir Ivars Kalniņš elks tepat uz vietas, 
Bet nu par vēlu- tas jau deputāts...