Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters
Es izrāvos dzīvot bet debesis ciet Pirksti kā ziedlapas sniedzas un zied Iznāk kā spārni bet spārni tie nav Krītu un mostos debesīs jau Kā dievišķā ausī tik nedzirdams viss Ne bijis es jūtos kā piedzimis No akluma mana kā zvaigznāji mirdz No muļķības manas cik gudra top sirds Žēlastības jūrā Noslīkt noslīkt man Nekā te vairs nav vien izrāviens mans Mans klupiens pie zemes un pamodies zvans Cik saldi šie pīšļi un kā viņi smeldz Vien zemāk par zemi mans augstības zelts Krīt laiks te kā migla un nosēžas melns Rij aizgūtnēm mirkļus jau aizrijies velns Tad zibens kā zobens šķir bija un būs Un nav man ko nozagt un nav man kas rūs Žēlastības jūrā Noslīkt noslīkt man Nu saullēkti mani un arī ik riets Ar putnu pie puķes un vēja siets Ar visu es brīvs un no visa es brīvs Vēl vakar kā miris nu nāvīgi dzīvs Es izrāvos dzīvot no visa kas beigts Bet labi ka viss paliks nepateikts No pusvārda nākušam vārdā man rimt Dēļ visiem jums nomirstot klusītēm dzimt Žēlastības jūrā Noslīkt noslīkt man