Kārlis Lācis, Zane Dombrovska, Zane Dombrovska
domas kā tauriņu spārni tās lido kurp ilgojas sirds taustās pie aizslēgtām durvīm klau tās tavas ir tik nepaliec ārā lietū neļauj tam pēdas tev sasaldēt varbūt rīts mūs vienos piezagušos sāpi piedos klusums vēl smaržo pēc laimes vien eņģeļi rozes sēj jūtu šis laiks jau ir beidzies nāks jauns citādāks tik nepaliec ārā lietū kaut svešajās rokās paslēpies kliegšu sāpēs bet neklausies neatskaties vairs man jāaiziet