Uldis Marhilēvičs, Rodrigo Fomins, Remix
Klusē akmens lūpas; Kas pārvērtis mūs? Asins dzīslās atmiņa plūst. Vārds reiz pārtraukts pusēm, Spītā spēku vēl gūst. Asins dzīslās atmiņa. Lūk durvis veras tukšumā, Bet raug tur kāds vēl kust. Tas mūsu laiks, viņš asiņo, Bet vaids kā akmens nogrimst klusumā. Tam, kurš cirtīs spārnus, Sen jau pašam to trūkst. Asins dzīslās atmiņa plūst. Tam, kurš atņem vārdu, Mēle kaukdama žūst. Asins dzīslās atmiņa. No tumsas šķiļas gaisma Un visu acīs balta top; Tur tautas asinis caur mūžiem Kā svētību sev nesa līdz. Dzīvību, dzīvību Tēvzemei Nelūdzam - pieprasām. Dzīvību, dzīvību Tēvzemei Nelūdzam - pieprasām. Vārds reiz pārrauts pusēm, Spītā spēku vēl gūst. Asins dzīslās atmiņa plūst. No tumsas šķiļas gaisma balta, Ko mūsu asinis sev nesa līdz. Kļūst tauta varena un stalta; Laika vaigs no lūpām nolasīts. Dzīvību, dzīvību Tēvzemei Nelūdzam - pieprasām. Dzīvību, dzīvību Tēvzemei Nelūdzam - pieprasām. Dzīvību, dzīvību Tēvzemei Nelūdzam - pieprasām. Brīvību... Tēvzemei... Pieprasām!